Ilgtspēja un digitālā transformācija – redzētais GITEX un EXPO2020

Šogad sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris (IT klāsteris) piedalījāmies organizētājās EXPO2020 biznesa vizītēs Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, piedalījāmies GITEX tehnoloģiju izstādē, kam gatavojāmies visu gadu.

Lai rastos plašāks priekštats par iegūto pieredzi pēc redzētā un piedzīvotā, satikāmies un dalījāmies savos iespaidos. Sarunā piedalās SIA CatchSmart Izpilddirektore Svetlana El Žuni, Projektu komandas vadītājs Artis Prāmnieks un IT projektu vadītājs Mārtiņš Tiltiņš.

Esat veiksmīgi atgriezušies no Tuvajiem Austrumiem un kādam šāds brauciens ir pirmo reizi, citam – nē. Varbūt varat padalīties ar saviem iespaidiem, ko guvāt apmeklējot gan GITEX, gan EXPO2020 pasākumus?

Artis: Es šajā reģionā biju pirmo reizi, līdz ar to pilnīgi jauna kultūra, jauns darba stils, jauna vide, kas ir ļoti atšķirīga no mūsējās. Ja salīdzinām ar Latviju, tad noteikti vide ir daudz dinamiskāka. Biznesa tikšanās var nenotikt darba dienas laikā, bet vakarā, kas nozīmē, ka pēc pulkstens pieciem pēcpusdienā darba diena vēl nebūt nav beigusies.

Svetlana: Vizītē Dubaijā biju pirmo reizi. Kas man likās ļoti pamanāmi un patīkami, ir loģiski un pārdomāti procesi, sākot ar izkāpšanu no lidmašīnas, kur jau pašā lidostā ir perfekti sakārtota infrastruktūra. Nav ne rindas, ne burzmas, arī lidojot prom – ir viens terminālis un skaidras norādes, un nav iespējams ne apmaldīties, ne kļūdīties.

Turklāt, runājot par procesiem, var izteikti sajust, ka pirms tiek izveidotas jebkādas sistēmas, ļoti daudz tiek domāts pie loģikas un ērtības lietotājam – tas rada komforta sajūtu un nerodas stress; arī darbinieki ir pieejami, laipni un atvērti palīdzēt. Pat, ja rastos jautājumi, vienmēr kāds būs netālu, gatavs sniegt atbildi uz jebkuru jautājumu. Var nepārprotami just, ka kopīgais mērķis ir nodrošināt, lai mums kā viesiem būtu pēc iespējas labāks pirmais iespaids un būtu vēlme atgriezties vēl un vēl. Mēs varam koncentrēties uz savām prioritātēm – bez rūpēm prezentēt mūsu uzņēmumu, iegūt jaunus biznesa kontaktus, ģenerēt jaunas idejas un domāt par biznesa attīstību.

Ja plānojat doties uz Dubaiju, tad noteikti vērts apmeklēt Sharjah Research, Technology and Innovation Park, kas radīts, kā vieta jaunu ideju, inovāciju, tehnoloģiju ģenerēšanai dažādu nozaru uzņēmumiem. Viņi nodrošina arī dažādu ekspertu piesaisti, kas var palīdzēt attīstīt jebkuru ideju. Šī parka iespējas sniedzas no jaunu tekstilu tehnoloģiju izstrādes, līdz māju drukāšanai ar 3D printeri. Ja mums būtu iespēja šādu praksi ieviest arī Latvijā, tas noteikti palīdzētu attīstīt vietējo biznesu, atbalstīt jauno paaudzi, lai nerastos barjeras uzsākt, ģenerēt idejas un būtu vieta, kur šīs idejas varētu realizēt ar dažādu ekspertu palīdzību.

Mārtiņš: Mans brauciens visvairāk asociējas ar lielu Wow! faktoru, jo viss ir daudz lielākās dimensijās un proporcijās nekā ierasts, šeit es domāju attiecībā pilnīgi uz visu – sākot ar vizuālām lietām un beidzot ar sarunām par finansēm ar potenciāliem partneriem vai klientiem. Var redzēt, ka šajā reģionā tiek domāts citā līmenī – ļoti globāli un plaši. Bija interesanti ielēkt šādā vidē, jo ikdienā ar to nesanāk saskarties un tur tu jūties tādā kā “pasaule pasaulē” situācijā, kur esi daļa no tā visa.

Par dalību GITEX. Pats biju uz vietas mūsu stendā un arī izmantoju iespēju apstaigāt izstādi. Esot stendā pie manis paši nāca daudz un dažādu nozaru cilvēki, bet ir jāmāk piesaistīt uzmanību un interesentus. Reizēs, kad ir iespēja būt uz vietas pašam, rodas iekšējās atklāsmes, ko varbūt darīt nākamreiz labāk, kam vairāk pievērst uzmanību, novērtēt, cik ļoti lielu nozīmi spēlē tava uzņēmuma stends un tā vizuālais noformējums.

Ja runā par visu GITEX kopumā, tas arī ir ļoti interesanti. Tur gan ir ļoti jāapdomā taktika, kā tu uzrunā apmeklētājus, jo bieži vien ir situācijas, kad pārdevējs pārdod pārdevējam.

Ikviena redzētā ekspozīcija un stends, kas tur ir, ir pārsteidzoši. Visas pasaules tehnoloģijas savāktas vienā lielā izstāžu centrā un visu var apskatīt, izpētīt. Daudzas interesantas un tehnoloģiski attīstītas idejas, kas iepriekš vēl nebija redzētas.

Kādas ir šī brīža aktualitātes šajā reģionā un EXPO2020 paviljonos?

Artis: Apskatot pašu EXPO bija gan pozitīvi, gan arī negatīvi pārsteigumi, kā valstis sevi pasniedz un kāds ir to mērķis dalībai. No tematiskā topa augšpusē ir šī brīža aktuālā tēma sustainability, mobility un opportunity. Viens no pārsteigumiem, ko manīju, ka jau ierasts par ilgtspējas tēmu runā lielākoties Eiropa un uzņemas arī līdera lomu pasaulē, bet var manīt, ka līča reģions ļoti aktīvi par to domā, viņi atver ministrijas, departamentus tieši ar mērķi šo ilgtspējas un zaļā kursa tēmu attīstīt un virzīt. Ļoti aktīvi pie tā tiek domāts, kas protams nedaudz konfliktē ar naftas lielvalsts imidžu, taču šī zaļā domāšana viņiem ir ļoti attīstīta un aktuāla šobrīd.

Svetlana: Piekrītu Artim – viennozīmīgi galvenās tēmas ir digitālā transformācija un ilgtspēja. Ja mums līdz 2050. gadam ir jākļūst klimatneitrāliem, tad šobrīd var manīt, ka daudzas valstis balstoties uz dažāda veida metodoloģijām veic aprēķinus par iedzīvotāju paradumiem. Īpaši gribētu izcelt Vācijas paviljonu, kas caur aprēķinu veikšanu paredz, ka 2050. gadā pilsētās dzīvos 85%.

AAE arī tiek aktīvi domāts par ilgtspējas nodrošināšanu valsts līmenī. Kā piemēru, varu minēt milzīgo Mohammed bin Rashid Al Maktoum Solar Park (Saules paneļu parks), kurā tiek ražota elektroenerģija un plānots, ka tiks saražota ap 5 tūkstošu magavatu (MW) elektroenerģija gadā līdz 2030. gadam.

Viņi domā ne tikai par ilgtspēju, bet arī kā izskatīsies nākotnes pilsēta, lai tā būtu zaļāka, tīrāka un veselīgāka iedzīvotājiem. Piesārņojumu tēma tiek skatīta, kā daļa no ilgtspējas, kur problēmas attēlojums tiek parādīts, kā okeāns izskatās no apakšas. Paviljoni tiek veidoti maksimāli interaktīvi, ar spēlēm vai aktivitātēm, lai šo informāciju parādītu ne tikai mūsu paaudzei, bet vieglākā veidā nodotu jaunākai paaudzei, lai viņus izglītotu jau no mazotnes. Te gribētu arī uzsvērt, ka radīt ilgtspējīgu uzņēmumu nav iespējams bez digitalizācijas un digitālās transformācijas, jo šie procesi iet roku rokā.

Mārtiņš: Varu piekrist Svetlanai un caur piemēru varu minēt, ka digitālā transformācija viņiem ir vairākus soļus uz priekšā. Vizītē Abu Dabi ostā, kurā mērķis bija piedāvāt mūsu produktu Oversee, klātienē varējām vērot, kādā līmenī tur ir attīstīta digitalizācija, cik jau šobrīd tā ir advancēta, kā viņi ir vadījuši digitalizācijas ieviešanu un šīs pārmaiņas, kā tas šobrīd strādā pie viņiem. Arī iespēja parunāt ar ostas izpilddirektoru un uzdot viņiem cilvēcīgus jautājumus par šo procesu attīstību bija ļoti vērtīga.

Viens no maniem jautājumiem bija, kā viņiem izdevās panākt digitālo transformāciju ostā, kādi bija šie procesi un sarežģījumi, ar kuriem viņi saskārās, un, īstenībā, caur to visu, man pat bija iespēja pateikt, ka mēs darām kaut ko līdzīgu, arī būvējam IT risinājumus un bija iespēja prezentēt savu uzņēmumu. Tāpēc, ka es tam piegāju no ieinteresētības puses, uzdodot jautājumus viņam, nevis mēģinot kaut ko pārdot vai iestāstīt, tad šis dialogs izvērtās veiksmīgāks.

Viņu lielākie digitālās transformācijas izaicinājumi ir, ka cilvēki negrib mainīties, jo viņi ir pieraduši pie status quo, kā dara lietas un negrib neko darīt savādāk. Te varu piebilst, ka liels atbalsts tiek saņemts no Abu Dabi valsts iestādēm, kas nerada papildu sarežģījumus, jo nav jāmaina ideoloģija valsts līmenī par digitālo transformāciju. Tas nozīmē, ka resursi tiek ieguldīti tikai, lai digitalizētu, piemēram, šo ostu. Protams, nācās pārliecināt daudzus cilvēkus, bet tas ko viņi darīja un kas palīdzēja, bija maksimāla cilvēku iesaiste risinājumu izstrādē jau no paša sākuma. Viņu pieeja bija risinājumu izstrādāt kopā ar tiem, kuriem tas būs jālieto. Līdz ar to rodās šī līdzatbildība, iesaiste un izpratne par digitālajiem rīkiem un kāpēc tie tiek radīti. Šobrīd no visiem procesiem ostā 90% ir digitālizēti. Digitālā transformācija ir garš process, projekts pats par sevi, kas jāplāno, jāskaidro, lai cilvēki spēj adaptēties tehnoloģijās.

Bijāt arī GITEX tehnoloģiju izstādē. Varbūt varat padalīties ar pieredzi šajā izstādē?

Mārtiņš: GITEX izstādē apskatāmie tehnoloģiskie risinājumi ir sākot ar klasiskiem SaaS (Software as a service) risinājumiem dažādām jomām, beidzot ar robotiem, automatizācijām ražošanas iekārtām, droniem. Piemēram, TeamViewer savā stendā izvietoja F1 formulu, kas arī ir labs piemērs, kā piesaistīt uzmanību un cilvēki stāv rindā pie stenda, lai tikai parunātos. Tiešām ir ļoti plašs spektrs ar dažādām tehnoloģijām un, lai izceltos, tev tiešām ir jādara kaut kas sensacionāls. Tad cilvēki paši nāks klāt un interesēsies.

Principā galvenais ieguvums būtu saprast savu vietu šajā tirgū – vai tur ir, vai nav potenciāls, otrs, kas varbūt jau lielākiem starptautiskiem uzņēmumiem – būvēt produktu vai veicināt zīmola atpazīstamību.

Kādus lielākos ieguvumus saskatāt no piedalīšanās GITEX un EXPO2020 pasākumos?

Svetlana: Noteikti pieredzes apmaiņa un iespēja skaļi un plaši prezentēt savu uzņēmumu. Ieguvums ir arī jaunu biznesa kontaktu iegūšana no Latvijas, jo delegācijas sastāvs, kas dodas vizītē uz Tuvajiem Austrumiem ir diezgan plaši pārstāvēts gan no biznesa vides, gan arī no valsts iestādēm. Tāpat arī jauni kontakti ar Tuvo Austrumu uzņēmējiem. Vēl arī gribētu minēt, ka uz EXPO dodas uzņēmēji no visas pasaules. Tas nozīmē, ka pārstāvētā auditorija ir ļoti plaša, uzņēmēji ir no dažādām nozarēm. Man personīgi sarunas bija ar Armēnijas, Krievijas un citu valstu pārstāvjiem, kas, iespējams, nebija plānotas, bet šādas izdevības ir jāizmanto. Jābūt proaktīvam un aktīvam uzsākt sarunu. Noteikti jāizvērtē, kurš no uzņēmuma būs labākais pārstāvis pārstāvēt uzņēmumu.

Pirms došanās noteikti var uzrunāt arī uzņēmējus vai pārstāvjus no Latvijas, kuri jau dzīvo šajā reģionā, jo nav labāka instrumenta, kā pieredzes stāsti no cilvēkiem, kuri jau tur ir iedzīvojušies. Viņi noteikti var palīdzēt ar ieteikumiem, kā spert pirmos soļus un kā attīstīt savu uzņēmumu šajā reģionā.

Artis: Varu tikai piekrist Svetlanas minētajam. Ieguvums noteikti ir iegūtie kontakti ar delegācijas pārstāvjiem no Latvijas, gan arī no organizētajām biznesa tikšanām.

Otrs no ieguvumiem noteikti ir pieredze, jo mūsu interese par šo reģionu ir jau vairākus gadus gan AAE, gan arī Katarā. Esot klātienē ir iespēja redzēt, kāda ir šī reģiona biznesa vide, kāda ir specifika, nianses, kuras ir jāņem vērā, kas ir viņu aktualitātes. Varu minēt, ka katrā no tikšanās reizēm ar kādu no uzņēmumiem, ir jauni momenti, jauni aspekti, ko ir vērts ņemt vērā. Jo ir iespēja ne tikai aizvest savu pieredzi un biznesu uz turieni, bet arī redzēt, kā šie paši procesi notiek tur, un šo labo pieredzi atvest atpakaļ un pārņemt savā uzņēmumā vai valstī.

Bija iespēja pabūt inovāciju inkubatorā, kas bija mērķēts ražošanas nozarei, kas dod iespēju uzņēmumam kļūt efektīvam un augt. Sava biznesa uzsākšana nav viegls process, bet ja ir šie mehānismi un labās pieredzes, tas palīdz no idejas nonākt pie reāliem rezultātiem.

Mārtiņš: No uzņēmumu perspektīvas, pirmkārt, un arī vislielākais no ieguvumiem ir iespēja iztaustīt un iepazīt šo tirgu. Otrs, iegūt pirmos kontaktus, lai būtu iespējams ieiet šajā tirgū un sarunāt biznesa tikšanās. To izdarīt ir samērā vienkārši, jo cilvēki ir atvērti komunikācijai un gatavi sarunai. Protams, ir jābūt spējīgam parādīt, ka tavs produkts ir labs. Mums bija iespēja paviesoties vēstniecībā, kur mūsu vēstnieks uzsvēra, ka šajā reģionā pieejamie finanšu resursi ir tik pietiekoši, ka viņi var atļauties nopirkt labāko. Tas nozīmē, ka tev aizbraucot turp ir jāpierāda, kādēļ tu esi pats labākais, jo šādos braucienos tu dodies sacensties ar pārējiem. Tirgus izzināšana un jauna kontaktu dibināšana ir uzņēmuma galvenais bonuss.

Man personīgi tā bija ļoti milzīga pieredze no networking puses, kā arī ieguvums ir pabarot savu tehnoloģisko ziņkāri. Uzzināt daudz jaunas lietas un kā problēmas risina citur pasaulē, pieņemsim, kaut vai tās pašas problēmas, kuras risina mūsu produkti (Oversee, DRUS).

Vai ir vērts doties uz šo reģionu un kam būtu jābūt gataviem?

Svetlana: Pilnīgi noteikti ir vērts doties! Kā arī jābūt ticībai un pārliecībai par sevi un to ko dari.

Artis: Noteikti jābūt gatavam investēt šajā reģionā biznesa uzsākšanai. Gan finanšu resursus, gan laiku, gan enerģiju, gan komandas laiku, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Šis reģions ir ļoti piesātināts tirgus no visas pasaules un tev ir jābūt īpaši labam, lai tu būtu veiksmīgs. Tāpēc jārēķinās ar ievērojamu resursu ieguldījumu. Reģionam ir savas nianses, bet tā kā Dubaija ir pasaules pilsēta, tad no kurienes nāc varbūt nav tik liela nozīme, bet svarīgi ir – ar ko tu esi ieradies, ko tu saki un ko tu dari. Ja tas saskan ar viņu biznesa virzienu, tad iespējas ir diezgan plašas.

Mārtiņš: Viņi ir atvērti sadarbībai un viņi arī aktīvi meklē, kur investēt. Un, ja ir vēlme šajā reģionā nopelnīt, tad jābūt gatavam arī investēt. Ja piedāvā savu produktu, tad jābūt gatavam, ka tiksi salīdzināts ne tikai ar Latvijas, Eiropas, bet arī ar Ķīnas, Korejas, Amerikas, Krievijas vai jebkuru citu lielo produktu uzņēmumu, kurš ar saviem produktiem risina tieši to pašu problēmu. Tev ir jābūt labākiem par viņiem.

Pēc vizītes Abu Dabi ostā, arī radās iespaidi un dažas atziņas. Viņiem ir patiesi liela osta, kurā ir savs IT departaments ar 400 darbiniekiem tajā. Šajā brīdī tas ieguvums, ko es varu gūt, ir caur jautājumu uzdošanu par digitalizācijas tēmu, iegūt informāciju caur viņu pieredzi. Tas viss izvērtās 15-20 minūšu garā sarunā, kas bija ar augstu ieinteresētības pakāpi no abām pusēm. Šādos brīžos jābūt gataviem paņemt to, ko ir iespējams – šajā gadījumā tie bija lieliski pieredzes stāsti.

Viennozīmīgi Latvijas un Tuvo Austrumu kultūras atšķiras. Kas būtu jāņem vērā komunikācijā ar uzņēmējiem šajā reģionā?

Svetlana: Tas noteikti ir atkarīgs no cilvēka, ar kuru uzsāc sarunu, bet ir jāsajūt otra persona un jāpielāgojas viņa sarunas tempam, biznesa valodai, interesēm. Ja izdodas trāpīt interešu lokā, tad saruna virzīsies uz rezultātu. Ir jābūt pārliecinātam un jārada uzticība viņu acīs par sevi, uzņēmumu, par to, ko dari, ko piedāvā un kā tas palīdzēs viņa uzņēmumam. Cilvēki ir dažādi un komunikācijā liela māksla ir spēt sajust otra cilvēka noskaņojumu. Ja tas izdodas, tad veiksmes stāsts var kļūt par realitāti.

Piemēram, man bija tikšanās ar uzņēmuma vadītāju, kurš ir Indijas pilsonis un vada ģimenes uzņēmumu Dubaijā. Attīstoties sarunai viņš uzsver savas ģimenes vērtības, kas arī man ir būtiskas. Tas dod iespēju abpusēji dalīties par šīm vērtībām, stāstiem par bērniem. Tas atraisa, komunikācija ir brīvāka, virzās dabiskāk un nav tik sausa. Ir jāmāk nolasīt šīs tēmas, kuras ir tuvākas, svarīgākas otram, kas var palīdzēt virzīt sarunu.

Runājot ar inovācijas centra vadītāju, viņš uzsvēra, ka nevajadzētu runāt tad, kad ir vēlme paēst. Viņi ļoti bieži risina biznesa jautājumus pie pusdienu galda, jo brīdī kad tev gribas ēst, galvā domas ir tikai par ēdienu. Ēdiens viņiem nozīmē vairāk nekā vienkārša ēšana, jo tā ir kultūra un viņi šo ēšanas procesu izbauda. Ja viņi nav bijuši restorānā vismaz vienu reizi nedēļā, tad tas jau ir neierasti. Biznesa jautājumu risināšana pie pusdienām vai vakarīņām ir biznesa komunikācijas veids viņu kultūrā.

Lai izveidotu biznesu reģionā, ļoti vēlama ir pārstāvja klātbūtne uz vietas. Viņiem ir ļoti būtisks fiziskais kontakts ar biznesa partneriem.

Artis: Jā, gan Dubaijā, gan arī Katarā novēroju, ka biznesa vidē liela nozīme ir vakariņām, jo tajās tiek pārrunāti biznesa procesi, risināti problēmjautājumi. Man bija saruna ar vietējo uzņēmuma vadītāju, kurš arī apliecināja, ka viņu klasiskais gājiens ir zvans ar uzaicinājumu “Mums nepieciešams izrunāt pāris jautājumus.“ Viņi dodas vakariņās, izrunā visu, kas ir noticis, kas varbūt nenotiek kā plānots un kāds ir plāns, lai notiktu.

Vēl, ko novēroju Katarā, ka nav svarīgi būt vienmēr pieejamam, bet ja gribi šajā tirgū strādāt, ik pa laikam ar noteiktu regularitāti ir jābūt tur uz vietas, jādodas tikties ar biznesa partneriem, kopīgi iedzert kafiju vai doties biznesa pusdienās, lai tiktu veidota šī klātienes komunikācija. Ja to spēj nodrošināt, tad tiec uzskatīts par uzticamu biznesa partneri, ar kuru ir vērts un var kopā strādāt. Visi ir iemācījušies sazvanīties Zoom, Teams utt., kas dod iespēju strādāt ar visu pasauli, bet viņiem ir būtiska šī fiziskā klātbūtne reģionā.

Noteikti būtu jāveic izpēte par reģionu, politiskām aktivitātēm, vēsturiskajām lietām reģionā. Jāsaprot, kas ir tirdzniecības partneri, no kurienes cilvēki brauc, kas ir pilsoņi, nepilsoņi. Tas dod izpratni par valsti kopumā, jo tas var būt par pamatu kvalitatīvākai sarunai.

Mārtiņš: Jā, šīs kultūras ir pavisam noteikti atšķirīgas, bet es to galīgi kā šķērsli nevienā brīdī neizjutu. Es gribētu teikt, ka ir divi virzieni, kā pieiet biznesam. Pirmais, tu runā ar vietējiem AAE iedzīvotājiem un viņi ir ļoti straight to the point cilvēki. Viņiem ir jāredz, ko tu piedāvā un kāds ir viņu ieguvums, un, ja viņiem interesē, tad viņi paliek un klausās. Ja viņiem neinteresē, to uzreiz redz, viņš noklausīsies to, kas tev ir sakāms, pateiks “Paldies!“ un ies tālāk. Tas savā ziņā ir labi, jo netiek tērēts abpusējais laiks.

Otrais, ir iebraucēji, kuri uzturās šajā valstī ilgstoši no Eiropas, Indijas, Amerikas, jo katram ir sava kultūra un pieeja biznesam. Viņi ir diezgan runātīgi un viņi ar tevi būs gatavi parunāt. Tur var arī izvilkt daudz lokālās nianses un uzklausīt pieredzes stāstus, kā iebraucējam startēt šajā tirgū.

Šādi braucieni ir jāplāno un jāgatavojas. Kā to pareizi izdarīt? Ar ko vajadzētu rēķināties?

Svetlana: Šādi braucieni noteikti ir jāplāno un tas palīdz veicināt atpazīstamību, kas ir viens no būtiskākajiem mērķiem jebkuram uzņēmumam. Ir jāizvērtē sava biznesa potenciāls šajā tirgū. Noteikti pirms braukt ir vērts veikt tirgus izpēti ar nolūku saprast, ko ir iespējams izdarīt jau šobrīd un caur kādiem kanāliem ir iespēja dabūt jaunus kontaktus un klientus.

Ir jābūt gataviem investēt, lai šo tirgu apgūtu. Ir jābūt gatavam biznesa modelim. Tas uzreiz varbūt nebūs ideāls, bet iegūstot pieredzi un papildu informāciju par reģiona specifiku vai valsti, tas palīdzēs izvēlēties pareizāko biznesa modeli. Jāvērtē arī, vai ar esošiem pašu resursiem būs iespējams sasniegt mērķi, jo pastāv iespēja izmantot IT resursus, kas ir pieejami turpat uz vietas un tikpat talantīgi, cik pie mums.

Artis: Sagatavoties, izpētīt galamērķi, biznesa, kultūras, politikas un arī sadzīves aspektus. Noteikti būt atvērtam idejām, jauniem biznesa virzieniem, izaicinājumiem, dažādībai, jo dzīve neatkarīgi no galamērķa noris citādāk. Mēs zinām ar ko mēs esam spēcīgi un varam to aizvest uz šo reģionu, tāpat varam paņemt labāko būdami tur, lai kļūtu divtik spēcīgi šeit.

Mārtiņš: Ja dodies ar mērķi iegūt un dibināt jaunus kontaktus, tad ir jāgatavojas tam, ka tas būs laikietilpīgs process, jo no rīta līdz vakaram būsi tikai šajā procesā. Domāju, ka ir vērts tam pieiet arī nedaudz relaksēti un baudīt to procesu, jo tā ir interesanta pieredze, no kuras var iegūt tikai labu. Baigi sagatavoties tam visam nezinu kā var, savāc materiālus, noskaņojies, iemācies savu 30 sekunžu pichu, lai tu varētu nostāstīt un prezentēt savu uzņēmumu jebkuram un jebkurā vietā. Ar to es domāju, ka jau var ļoti tālu tikt.

Vai gadījās arī kādi kuriozi vai out of the box situācijas biznesa kontaktu dibināšanā?

Svetlana: Dodoties turp, sanāca aktīvi komunicēt ar delegācijas pārstāvjiem un apmainīties ar vizītkartēm. Uz mūsu vizītkartes ir izvietots QR kods, lai ir iespēja ar tālruni noskanēt un pievienot uzreiz kontaktiem. Mums ir lieliska, ātra komanda un varējām palīdzēt arī delegācijas pārstāvim šādu sagatavot. Tā bija lieliska iespēja palīdzēt, radīt pirmo iespaidu un reprezentēt savu uzņēmumu un komandu.

Pirmo reizi man bija biznesa tikšanās Almas Tower 55. stāvā. Tikšanās bija ar ģimenes uzņēmuma vadītāju, kas rada rotas no dārgakmeņiem. Ņemot vērā, ka rotu izgatavošana, uzglabāšana notiek tajā pašā ēkā, tad drošības nolūkos man bija jāatstāj sava pase. Protams, sākumā bij neliels izbrīns, bet šāda prakse viņiem ir ieviesta un tiek pieņemta.

Vēl neierasti bija atsevišķi vagoni sievietēm un vīriešiem. Sanāca iekāpt vagonā, kas paredzēts vīriešiem un visi uz mani dīvaini skatās. Vagoni nav arī savienoti ar durvīm, kā, piemēram, Latvijas vilcienos un nav iespēja pāriet uz citu vagonu. Tās ir mazas nianses un sīkumi, bet ir labi, to zināt.

Bet kopumā cilvēkus, kurus satiku bija viegli uzrunāt, pieejot vienkārši klāt, iepazīstināt ar sevi, no kuras valsts esmu ieradusies un ar ko nodarbojos. Labs noskaņojums un smaids, uzsākot sarunu. Cilvēki ir ļoti atvērti komunikācijai, ieinteresēti iesaistīties un dalīties ar pieredzi.

Mārtiņš: Jā, man ir gadījums. Degsmīgi spēlēju golfu un sapratu, ja dodos uz Dubaiju, tad man tas ir jāizdara, jo nevar zināt, kad nākamreiz būšu šajā reģionā. Pēdējā dienā sešos no rīta aizbraucu uzspēlēt golfu un mani salika kopā ar vēl trīs citiem cilvēkiem, kurus nepazīstu. Tu ar trīs vietējiem uzņēmējiem, kas pavada savu sestdienas rītu uzspēlējot golfu, vienkārši papļāpā par dzīvi un tai skaitā par to, ko dari. Tās ir aptuveni divas stundas, kurās reklamē sevi, savu uzņēmumu un savu valsti – labakais networkings!

Pieļauju, ka tik brīvā atmosfērā caur networking pasākumiem būtu jāizcīna sava vieta, bet šādā atmosfērā tas bija nepiespiesti un dabīgi. Ja ir iespējams, tad šādi sociāli pasākumi tur ir jāizmanto, jo tā ir vēl viena iespēja kā satikt cilvēkus pie kuriem tu nebūtu savādāk ticis.

GITEX bijām aizgājuši paskatīties inovāciju stendus. Bija VR brilles un cimdi, un, tos uzvelkot, tu gan redzi, gan jūti , kas notiek. Piemēram, tu glaudi kaķi un caur cimdu jūti, ka viņš tiek glaudīts, vai skapītim tiek atvilkta atvilktne un var just šo pretestību velkot.

Mūsu braucieni tika organizēti kopā ar sadarbības partneriem. Varbūt ir kādi labi vārdi, kurus varam veltīt viņiem?

Svetlana: Runājot par vizīti kopumā ar delegāciju, augstu vērtēju ieguldīto darbu organizējot šo braucienu, jo tas ir liels izaicinājums un lepnums pārstāvēt Latviju šāda mēroga vizītē. Redzēju šo sagatavošanās darbu un jāsaka milzīgs paldies un uzslavas LIAA par kvalitatīva brauciena organizēšanu un operativitāti, ko saņēmām, sniedzot atbalstu jautājumu gadījumos un iesaisti, lai dalībniekiem brauciens būtu maksimāli veiksmīgs un patīkams.

Mums bija iespēja būt klāt EXPO2020 veltītajai Latvijas nacionālajai dienai. Neskatoties uz to, ka brauciens bija tikai četras dienas, no organizatoru puses viss bija pārdomāti un bija iespēja tikties ar vairākiem vietējo uzņēmumu vadītājiem, politiķiem, ministriju pārstāvjiem. Turklāt šādos braucienos cilvēki ir atvērtāki un gatavi sarunai, dalās ar pieredzi.

Arī pēc vizītes darbs neapstājas, jo veidoju aktīvu komunikāciju ar uzrunātajiem pārstāvjiem, lai veicinātu sava uzņēmuma attīstību, palīdzot attīstīties viņu uzņēmumiem ar mūsu biznesa risinājumiem.

Artis: Ir jāizmanto daudz dažādu komunikāciju mehānismu, lai atrastu ieinteresētus biznesa partnerus reģionā, jo būsim reāli, Latvija nav dižvalsts pasaules un Tuvo Austrumu reģiona kontekstā. Latvijai ir jāizcīna sava vieta un tika darīts ļoti daudz, lai šīs tikšanās Latvijas uzņēmējiem nodrošinātu un jāsaka liels paldies LTRK par organizēšanu.

Mārtiņš: Jā, paldies viņiem! Latvijas stends GITEX bija ļoti izdevies un viss koncepts bija ļoti labs, kas uzreiz pievelk cilvēkus. Varēja redzēt, ka ir ielikta ideja un darbs, lai tas viss kārtīgi izdotos.

Ja runājam par partneriem, tad noteikti varu paslavēt IT klāsteri, jo mums bija arī brauciens uz Abu Dabi. Tā priekš manis bija interesanta pieredze. Brauciena ietvaros apmeklējām Abu Dabī Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kur tika stāstīts par dažādām investīciju iespējām un tai skaitā networking pasākums. Pēc tam mēs apmeklējām Abu Dabi ostu, ko minēju jau iepriekš. Noteikti “Paldies!” organizatoriem!

Izmantojot šo vietni, Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu politikai

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close