Madara Melne: Mums jākļūst konkurētspējīgiem ražošanas sektorā!

Ikdienā tiekoties ar Latvijas un ārzemju sadarbības partneriem, redzam, ka uzņēmumos ir atšķirīgi digitalizācijas līmeņi un katram ir sava izpratne par to kādam ir jābūt gan šim ieviešanas procesam, gan arī sagaidāmajam rezultātam.

Viens ir skaidrs – bez mūsdienu tehnoloģijām, procesu digitalizācijas un automatizācijas ražošanas process nebūs konkurētspējīgs!

Balstoties uz iegūto pieredzi ar esošiem klientiem un jaunu klientu uzrunāšanu, redzam, ka uzņēmumi vēlas šo transformāciju, ir gadījumi, kad šis process ir uzsākts, bet tas ir apstājies vai ieviestās tehnoloģijas nedarbojas pilnvērtīgi. Ieviestām tehnoloģijām ir jāstrādā uzņēmuma labā, nevis otrādi.

Lai mazinātu ražošanas izmaksas nepieciešams iedziļināties informācijā par aktuālo, spēt identificēt problēmu, pārskatīt un sakārtot procesus, definēt sasniedzamos mērķus, iesaistīt atbildīgos mērķu sasniegšanas plāna izveidē. Lai mazinātu ražošanas izmaksas jābūt izsekojamam procesam sākot no izejmateriāla ievešanas ražotnē, līdz pat produkta piegādei klientam. Tas ietver 24/7 monitoringu ne tikai mašīnu darbam, bet spēt izvērtēt un sekot līdz darba spēka resursam, darbu kvalitātei un efektivitātei.

Balstoties uz veiktajiem pētījumiem, starp Latvijas uzņēmumiem topa augšgalā ir automatizācijas, datu bāzu un bezvadu tehnoloģijas, taču lielākais kāpums popularitātē novērojams robotikas un automatizācijas tehnoloģijām. Uzsvars šajā gadījumā uz procesu automatizāciju, lai pēc iespējas labāk un efektīvāk varētu sekot līdzi OPEX (operating expenses) izmaksām un strādāt uz to samazināšanu.

Pieredze rāda, ka investējot un esošo procesu pārvēršana digitālā un automatizētā veidā, ir iespējams samazināt ražošanas izmaksas līdz 40%.

Jebkuru jaunu inovāciju ieviešanā ir būtiski nepazaudēt izvirzīto mērķi. Ieviešot digitālus risinājumus ir jāatceras, ka digitalizācija palīdzēs sakārtot procesus un iegūt datus lēmumu pieņemšanai. Tālākais veiksmes stāsts būs atkarīgs no lēmuma pieņēmēju kompetencēm, prasmēm un pieredzes. Svarīgi apzināties savstarpēji saistītos faktorus uzņēmuma konkurētspējai – vadības lēmumi, reakcijas ātrums produktivitāte, OPEX izmaksas un, protams, dati. Tam ir jāvelta laiks, process ir jāplāno, jāorganizē tā ieviešana un virzīšana. Digitalizācija savā veidā palīdz atspoguļot uzņēmumā notiekošos procesus elektroniskā formā. Tas ļauj veidot ērtu datu pārraudzību, kur iespējams saņemt pārskatāmus un reāllaika datus, automatizētas atskaites. Ieguvums ir laiks, kas netiek patērēts manuālā datu iegūšanā, var operatīvāk darboties uzņēmuma konkurētspējas celšanā un lēmumus balstīt uz iegūtajiem datiem.

Kopējo ražošanas izmaksu ietekmējošais faktors ir arī darbaspēka izmaksas. Šobrīd Latvijas mērogā izteikta problēma ir kvalificēta darba spēka trūkums. Latvieši vairs nav “lētais darba spēks”, jo esošajā situācijā, kad nav iespējams aizpildīt pieejamās vakances ir jāsāk domāt, kā efektīvi nodrošināt ražošanas nepārtrauktību un noturēt produktivitāti. Šobrīd kā risinājums esošajam cilvēkresursu trūkumam ir darbaspēka imports, bet tas nerisina pašu problēmu, bet ir kā ielāps problēmai kopumā. Automatizācija un robotizācija ir šis nākotnes attīstības virziens, kas var novērst šo iztrūkumu vai aizstāt manuālu darbu veikšanu un esošo darbinieku pārkvalifikāciju.

Ražošanas turpmāko izaugsmi vairs nevar balstīt uz lētāku darbaspēku, bet ir jāstiprina pārējie produktivitātes faktori. Turpinoties automatizācijas tendencēm, lētākas darba spēka izmaksas vairs nav noteicošais faktors konkurētspējas noturēšanā.

Līdztekus cilvēkresursu trūkumam ir darbaspēka mainība. Katra darbinieka aizplūšana rada papildu izmaksas, jo no brīža, kad ir jāaizpilda vakance līdz darbinieks ir spējīgs pilnvērtīgi veikt savus pienākumus ir nepieciešami 2-3 mēneši. Papildu riski, kurus rada darba spēka aizplūšana, ir kvalitātes kritums saražotai produkcijai vai spēja nodrošināt operatīvu klientu atbalstu. Ir jāinvestē savos darbiniekos un jāceļ kvalifikācija. Skatoties uz veiktajiem pētījumiem par uzņēmumu gatavību investēt savos darbiniekos, veidojot dažāda veida apmācības, Eiropas Savienībā esam zem vidējā rādītāja. Šeit noteikti ir vieta uzlabojumiem, kas jārisina gan valsts līmenī, veidojot izglītības programmas, gan arī uzņēmumu iekšienē, veidojot dažāda veida apmācības, kas papildina esošās vai palīdz iegūtas jaunas zināšanas . Investējot esošajos darbiniekos, mēs radam potenciālu un iespējas sava uzņēmuma iekšienē.

Lai veiksmīgi vadītu digitalizācijas procesu, neiztrūkstoša ir komunikācija. Bieži vien uzņēmuma iekšējā komunikācija ir klupšanas akmens, kur nepietiekami ir izskaidrots tehnoloģiju izmantošanas mērķis un ieguvumi.

Uzņēmuma iekšienē visiem būtu jābūt uz viena viļņa gan izpratnes ziņā, gan darbībā.

Vadībai ir jāspēj komunicēt ar darbiniekiem un jāskaidro šo digitālo tehnoloģiju priekšrocības un ieguvumi, jo bez atbilstošas komunikācijas būs grūtāk sasniegt izvirzīto mērķi. Informācijas trūkuma dēļ darbiniekos veidosies maldīgi priekštati kādēļ šādas sistēmas jālieto, veidosies dažāda veida aizspriedumi, papildu stress jaunu sistēmu apguvē vai pretestība šim procesam. Savstarpējā komunikācija, darbinieku motivācija, darbinieku apmierinātības celšana būs ietekmējošie faktori un atslēga veiksmīgai digitālai transformācijai un digitālās kultūras ieviešanā.

Uzņēmuma gatavība pārmaiņām un digitālās transformācijas briedums padarīs uzņēmumu konkurētspējīgāku. Svarīga ir izpratne un vēlme tiekties ne tikai pēc labākiem rezultātiem, bet būt patiesi gataviem arī pārkārtoties. Ir jāgrib un jāsāk rīkoties!

Izmantojot šo vietni, Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu politikai

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close